Vecbebru muiža. Šodien.

Sākotnēji maģistra darbam bija jāved mani uz pavisam citu Latvijas malu, bet tur gāja tā, ka sanāca šitā un beigās nekā. Bija jāmeklē alternatīva, kura atradās apskaužami un neticami ātri un uz kuru dodoties pa ceļam gadījās muiža, kurai gana garu laiku piederēja vectēva mammas priekšteči Šmidres.

Ja/kad atkal gadīšos tajā pusē, droši vien aizstaigāšu arīdzan līdz tiem kapiem, kurus vietējie norādīs kā vismaz 19. gadsimta, cerībā ieraudzīt no baznīcgrāmatām pazīstamus uzvārdus. Bet pagaidām iztiku ar muižas un tās parka aplūkošanu un un iedomāšanos, kā tas bija tad, kad uz turieni simts un piecdesmit gadus atpakaļ darīšanās devās mani senči.