Kādu brīdi atpakaļ tepat jūsmoju par Jēkabu, kas mācēja rakstīt ko vairāk par trim krustiņiem. Tādi rakstītpratēji revīzijās atzīmējušies ik pa brīdim, par ko, protams, prieks, tāds savāda mīļuma piepildīts prieks. Šodien nolēmu, ka tie rokraksti, kas sevišķi iekrīt acīs, ir pelnījuši tapt izvilkti ārpus neskaitāmajām revīziju lappusēm. Tāpēc te lai ir pirmais kolekcijas eksemplārs - no Vecbebru muižas 1834. gada revīzijām.

Viņš gan nav mans radinieks, bet tam šoreiz nav nozīmes. Un vēl - nez, vai tas, ka "Jēkabs" uzrakstījies ar "p" ir speciāli vai arī varam skatīties un smaidīt, ka mazajās klasēs cītīgi apkarotā kļūda, kuru izraisa līdzskaņu mijas, eksistēja arī tajos senajos laikos.

Veci simboli

Lai arī Wikipedia apgalvo, ka "@" simbols patiesībā ir daudz vecāks, nekā līdz šim likās, piemēram, man, respektīvi, senākais zināmais šī simbola pieraksts esot datējams ar 1536. gada 4. maiju, kurā tas ierakstīts itāļu komersanta dokumentos, tik un tā šķiet amizanti šo, mūsdienās pavisam noteikti ar internetu nevis grāmatvedību asociēto zīmīti ieraudzīt 1811. gadā rakstītās muižas revīzijās.

"@" izmantots kā "a" aizstājējs numerācijā, taču - nebūt nav tā, ka vienmēr un visur. Tā vien liekas, ka revidētājam paticis šad un tad to burtiņu uzvilkt citādi, lai interesantāk pašam un citiem.