Kādu brīdi atpakaļ tepat jūsmoju par Jēkabu, kas mācēja rakstīt ko vairāk par trim krustiņiem. Tādi rakstītpratēji revīzijās atzīmējušies ik pa brīdim, par ko, protams, prieks, tāds savāda mīļuma piepildīts prieks. Šodien nolēmu, ka tie rokraksti, kas sevišķi iekrīt acīs, ir pelnījuši tapt izvilkti ārpus neskaitāmajām revīziju lappusēm. Tāpēc te lai ir pirmais kolekcijas eksemplārs - no Vecbebru muižas 1834. gada revīzijām.

Viņš gan nav mans radinieks, bet tam šoreiz nav nozīmes. Un vēl - nez, vai tas, ka "Jēkabs" uzrakstījies ar "p" ir speciāli vai arī varam skatīties un smaidīt, ka mazajās klasēs cītīgi apkarotā kļūda, kuru izraisa līdzskaņu mijas, eksistēja arī tajos senajos laikos.