Vispār Iecavas draudzes grāmatās vismaz pagaidām savas saknes nemeklēju, taču dažkārt uzpeld šādas tādas mazas intereses, kuru vārdā parakt arī to novadu krājumos, kas uz mani tieši neattiecas.
Tā nu šobrīd esmu iegrimusi Elzas Stērstes un Edvarta Virzas priekšteču dzīvesgājumos. Virzas senči bija piederīgi Iecavas draudzei, tad nu tās krustu šķērsu tagad lasu.
Iecavas draudzes grāmatas, salīdzinot ar visām citām, ko līdz šim gadījies pētīt un lasīt, ir īpašas - tās rakstītas ne krieviski, ne vāciski, bet latviski, jau 18. gadsimtā. Tur dzimuši dēli un meitiņas, un ik pa brīdim kāda dzimšana vai cits dzīves notikums aprakstīts vairāk nekā vienā teikumā. Nu gluži kā šis, kuram garāmejot uzdūros un negribēju pazaudēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru