Kaimiņu muižas Rudzīši.

Par tiem Rudzīšiem, kuru saknes aug no Drabešu Bulle vai Drabešu Klabbe, man viss ir skaidrs, tie - manējie. Taču pa kādam Rudzītim, pat veselai ģimenei, itin bieži var ieraudzīt ne tikai Drabešu muižas citu māju sarakstos, bet arī citās Āraišu draudzei piederīgajās muižās. Un ej nu tieci skaidrs no tām pāris rindiņām muižu revīzijās, kas kam bijis kas. Vienvakar par katru cenu gribēju sev pierādīt, ka Cēsu pilsmuižas Piesēnu Rudzīši man rada. Šovakar iestrēgu pie Drabešiem tuvākas, Spāres kroņa muižas Rudzīšiem. Jo 21. gadsimta loģiskais prāts saka - nu nevar būt tā, ka vienas draudzes ietvaros trejas dzimtas paķērušas to pašu uzvārdu, lai arī katra citā muižā.

Bet, jo dziļāk roku, jo tuvāk nāku pie (sev) skumjās atziņas, ka ir gan iespējams. Ar spārēniešiem, visas pieejamās un saprotamās revīzijas izburot, tiku pat paaudzi vai divas tālāk kā ar sev zināmajiem tiešajiem radiem, un viss rāda - viņiem citi priekšteči, un tuvākais iespējamais kopīgais sencis - pārāk tāls, lai būtu pamatā viena uzvārda ņemšanai.

Taču, lai arī rādās, ka ne saviem senčiem šis vakars veltīts, neskumstu. Arī šī dzimta deva vielu pārdomām ar notikumiem, ar kuriem vēl nebiju sadūrusies, reģistrus pētot.

Piemēram, 1754. gadā dzimušajam Jurim, Jāņa dēlam, pirmais piedzima dēls Jānis. Vienīgā liecība par to, ka tāds Jānis šajā muižā dzīvojis, ir 1816. gada revīzija. "1819 Rekrut" tur atzīmēts pretī viņa vārdam, visticamāk liecinot, ka tieši viņš savos divdesmit septiņos gados izvilka to lozi kas nozīmēja došanos cara 25 gadu armijas dienestā.

Mačam, kas iespējams bija rada Jurim, jo vēlākās revīzijās dzimtas numurs viens, bet kopīgu senci viņiem abiem joprojām neesmu sadzinusi, pavisam bija trīs dēli. Vismaz. Jaunākais, Jēkabs, apprecēja Kaču, vecākais, Jēkabs, apprecēja Annu, bet par vidējo, Kārli, arī ziņas tikai 1816. gada revīzijā. Viņam tajā brīdī ir 12 gadi un sarakstu sastādītājs viņa vārdam klāt pierakstījis - kurls, vājprātīgs. Visticamāk pēc desmit gadiem revīziju sarakstos viņš nav atrodams, jo jau bija ierakstīts sarakstā, no kura nesvītro, kuru nelabo, no kura rekrūšos gribēdams nevienu nepaņemsi.

Vēl tāda interesanta lieta ar šiem Rudzīšiem ir fakts, ka, tāpat kā visi citi Spāres kroņa muižas zemnieki, viņi vēl pirms uzvārdu došanas dzīvoja ar uzvārdiem. Jura dzimta bija Mērnieki, Mača dzimta bija Timmi. Un šodien var vien minēt (vai meklēt, kādos dokumentos to vēl varētu rakt, ja saglabājušies), kāpēc pie uzvārdu došanas viņi pēkšņi izrādījās viena dzimta ar vienu ģimenes numuru un pieņēma vienu, Rudzīšu uzvārdu.

P.S. Mača dēls Jānis 1826. gada revīzijā bija ticis pie goda vilkt tos trīs krustiņus. Lai arī nav no mana radu pulka, tik un tā bija tā savādi priecīgi ap sirdi, savas dzimtas uzvārdu ieraugot arī tajā lappusē.